Nesen, saskaņā ar ziņojumiem, žurnālisti, veicot izmeklēšanu, ir atklājuši, ka daudzas sporta vietas, tostarp dažas sporta zāles un peldbaseini, nosaka vecuma ierobežojumus gados vecākiem pieaugušajiem, parasti nosakot ierobežojumu no 60 līdz 70 gadiem, bet daži to pat samazina līdz 55 vai 50 gadiem. Pieaugot ziemas sporta veidu popularitātei, daži slēpošanas kūrorti arī skaidri norāda, ka personām, kas vecākas par 55 gadiem, nav atļauts piedalīties slēpošanas aktivitātēs.
Pēdējos gados uz peļņu orientētas sporta bāzes ir vairākkārt liedz vecāka gadagājuma pieaugušajiem ienākt. 2021. gadā pilsonis, vārdā Sjao Džans, Čuncjinā mēģināja iegūt savam tēvam sporta zāles abonementu, taču viņam atteicās sporta zāles operatora noteiktā vecuma ierobežojuma dēļ. 2022. gadā 82 gadus vecam dalībniekam Naņdzjinā tika liegta dalība peldbaseinā viņu lielā vecuma dēļ; tas izraisīja tiesas prāvu un plašu sabiedrības uzmanību. Konsekventa argumentācija starp vairākiem fitnesa centriem ir mazinājusi vecāku pieaugušo entuziasmu par vingrinājumiem.
Salīdzinot ar jaunākajām paaudzēm, gados vecākiem pieaugušajiem bieži ir vairāk brīvā laika, un, mainoties patēriņa attieksmei un arvien plašākiem dzīves drošības pasākumiem, pieaug viņu interese par fiziskajām aktivitātēm un veselības uzturēšanu. Senioru vidū pieaug vēlme iesaistīties uz tirgu orientētās sporta bāzēs. Neskatoties uz to, fitnesa iespējas reti ir piemērotas gados vecākiem pieaugušajiem. Tomēr, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, vecāka gadagājuma cilvēki kļūst par būtisku patērētāju grupu, un ir jāatzīst viņu vajadzība piekļūt šīm komerciālajām sporta vietām.
Iebraukšanas atteikums, pamatojoties uz vecuma ierobežojumu pārsniegšanu, un ar vecumu saistīti ierobežojumi, kas neļauj atjaunot, skaidri norāda, ka lielākā daļa sporta vietu nav sagatavotas gados vecākiem pieaugušajiem. Lai gan ir saprotams, ka operatori var bažīties par riskiem, kas saistīti ar senioru uzņemšanu — iespējamiem negadījumiem un traumām treniņu laikā, kā arī ar fitnesa aprīkojumu saistītajiem riskiem, šādām iestādēm nevajadzētu pieņemt pārāk piesardzīgu nostāju pret senioriem vērstām fitnesa aktivitātēm. Nevar apiet problēmas, ar kurām saskaras gados vecāki pieaugušie, iesaistoties fitnesa režīmos. Ir steidzami jāizpēta un jāizstrādā risinājumi šai demogrāfiskajai situācijai.
Pašlaik vecāka gadagājuma cilvēku uzņemšana sporta objektos, kas balstīti uz peļņu, ir izaicinājums, taču tajā ir arī iespējas. No vienas puses, pilnveidotu aizsardzības pasākumu īstenošana varētu ietvert vecāku pieaugušo vajadzībām pielāgotu profesionālu konsultāciju sniegšanu, konsultācijas ar viņu ģimenes locekļiem un līgumu parakstīšanu. Operatori varētu ieviest tādus pasākumus kā zinātniski izstrādātu treniņu plānu izveide, pamatojoties uz atsauces datiem, drošības brīdinājumu uzstādīšana vingrojumu zonās un tā tālāk, lai efektīvi mazinātu iespējamos drošības apdraudējumus. Turklāt attiecīgajām iestādēm jāstrādā, lai pilnveidotu likumus un noteikumus, lai sadalītu pienākumus, tādējādi mazinot operatoru bažas. Tikmēr, ieklausoties vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībās un ieteikumos, var tikt izstrādātas inovatīvas apkalpošanas metodes un tehnoloģijas, kā arī senioru veselības apstākļiem piemērota fitnesa inventāra izstrāde. Pašiem senioriem rūpīgi jāapsver atgādinājumi par risku sporta zālē un jāizdara apzināta izvēle, pamatojoties uz viņu personīgajiem apstākļiem, kontrolējot vingrinājumu ilgumu un izmantojot zinātniskas metodes, jo viņi galu galā ir atbildīgi par drošības risku novēršanu.
Profesionālie fitnesa centri nedrīkst aizvērt durvis vecākiem pieaugušajiem; viņus nedrīkst atstāt valsts mēroga fitnesa vilnī. Senioru fitnesa nozare ir neizmantots “zilā okeāna” tirgus, un visu ieinteresēto pušu uzmanība ir pelnījusi ieguvuma, laimes un drošības sajūtas uzlabošanu gados vecāku cilvēku vidū.
Izlikšanas laiks: 22. janvāris 2024. gada laikā