Gan diētai, gan fiziskām aktivitātēm ir vienlīdz liela nozīme mūsu labsajūtai, un tie ir neaizstājami ķermeņa pārvaldībā.Papildus trīs regulārām ēdienreizēm visas dienas garumā īpaša uzmanība jāpievērš mūsu uzturam pirms un pēc treniņiem.Šodien mēs apspriedīsim, ko ēst pirms un pēc fiziskās sagatavotības aktivitātēm.
Mūsu uztura izvēle pirms un pēc treniņa būtiski ietekmē mūsu sportisko sniegumu un atjaunošanos pēc treniņa.Mums ir jānodrošina atbilstoša enerģijas padeve treniņa laikā un jāveicina muskuļu audu atjaunošanās un glikogēna papildināšana pēc tam.Mūsu uztura plāns ir jāanalizē, pamatojoties uz vingrinājumu veidu un intensitāti.Turpiniet lasīt, lai iegūtu vairāk ieskatu.
Ķermeņa enerģijas sistēmas var iedalīt trīs galvenajās kategorijās:
1. ATP/CP (adenozīntrifosfāta un kreatīna fosfāta sistēma)
Šī sistēma atbalsta īsus, bet ļoti efektīvus enerģijas pārrāvumus.Tas izmanto kreatīna fosfātu kā enerģijas avotu, kas ir ātrs, bet īslaicīgs, apmēram 10 sekundes.
2. Glikolītiskā sistēma (anaerobā sistēma)
Otrā sistēma ir glikolītiskā sistēma, kurā organisms anaerobos apstākļos sadala ogļhidrātus, lai radītu enerģiju.Tomēr šī procesa rezultātā veidojas pienskābe, kas veicina muskuļu sāpes.Tās efektīvais lietošanas laiks ir aptuveni 2 minūtes.
3. Aerobikas sistēma
Trešā sistēma ir aerobā sistēma, kurā organisms metabolizē ogļhidrātus, olbaltumvielas un taukus, lai ražotu enerģiju.Lai gan tas ir lēnāks, tas var nodrošināt ķermenim enerģiju ilgāku laiku.
Veicot augstas intensitātes vingrinājumus, piemēram, svarcelšanu, sprintu un lielāko daļu pretestības treniņu, ķermenis enerģijas nodrošināšanai galvenokārt paļaujas uz pirmajām divām anaerobām sistēmām.Un otrādi, zemas intensitātes aktivitātēs, piemēram, pastaigas, skriešanas, peldēšanas un riteņbraukšanas laikā, kam nepieciešama ilgstoša enerģijas piegāde, aerobai sistēmai ir izšķiroša nozīme.
Izlikšanas laiks: 28. novembris 2023